Udo Rūdolfs "Astroloģijas nākotnes uzdevumi, jēgas meklējumu un reliģijas jomā"

Referāta tēma NAO, 2001. gada 5.-7.oktobra sēdē Bonnā. 6.10.2001.g. 20.15

Dāmas un kungi, dārgie astroloģijas draugi!

Briesmīgo noziedzīgo uzbrukumu VTC Ņujorkā un uz Pentagonu Vašingtonā dēļ, reliģijas un jēgas meklējumu tēma negaidīti ieguvusi globālu nozīmi. Līdzīga neprātīga rīcība neatļauj tos pielīdzināt nevienai no reliģiskajām sistēmām. Tas, kas līdzīgi terora akti vispār var notikt, pierāda mūsu sabiedrības varas un valdības bezspēcību. Ja šī cilvēknīdēju elite, kura vedina uz karu turpinās augt, cilvēce ies bojā. Vai mēs astrologi esam spējīgi noteikt šīs bailes un haosu cilvēku sabiedrībā? Mēs, protams varam redzēt horoskopu un izskaidrot cilvēka dzīves plānu. Mēs varam sniegt atbildi par viņa spējām, iespējām, atklāt šī noteiktā laika kvalitāti par kuru zināt vēlas cilvēks, kurš meklē gaismu. Taču, manuprāt, mēs par maz strādājam ar kosmiskajiem pamatlikumiem, tādiem kā: karma, reinkarnācija, kuros ielikts cilvēces eksistences dievišķais faktors.

Mans referāts sastāv no piecām tēmām:

1)              astroloģija šodien un rīt

2)              atdzimšanas mācība – dabas likums

3)              dzīves mācība, kura atzīst astroloģiju

4)              astroloģija un reliģija – laba savienība

5)              pasaules paplašināšanas priekšlikumi.

1.     Astroloģija šodien un rīt.

Nesen izdotajā Danielas Vaizes un Ludviga Klimensa „Lielajā astroloģijas leksikonā”es atradu sekojošu astroloģijas apzīmējumu:

Astroloģija: „Apzīmējums sastāv no grieķu vārda astrons (zvaigzne) un logos (jēga). Šie vārdi apzīmē astroloģiju kā sistēmu, kura redz dziļu jēgu debess ķermeņu kustībā, un kura var būt atvērta cilvēkam un notikumiem uz zemes. Pēc planētu novērojumiem tiek izdarīti secinājumi notikumu novērtēšanai un to attīstībai noteiktā laikā un noteiktā vietā”.

Ne tikai vārdā astroloģija, bet arī vārdos bioloģija, ģeoloģija, filoloģija, socioloģija, teoloģija utt. mēs lasām vienu un to paši pēdējo vārda daļu, kura runā par pētījumiem sekojošajā zinātnes jomā.

Ja no planētu novērojumiem varētu izdarīt secinājumus zemes notikumiem, tad ir jābūt saiknei starp šīm divām jomām: „planētas” un „zemes notikumi”.

Hermesa priekšlikums „kā augšā tā arī apakšā”, apstiprina šo atkarību.

Planētas varētu būt izskatītas kā līdzeklis cilvēka orientācijai. Mēs, astrologi redzam šo savstarpējo saikni, kura pastāv starp debess ķermeņu kustību un cilvēku.

Taču, kada rakstuta ir šī jēga, kuru mēs piešķiram savai eksistencei, ar šīs mijiedarbības apzināšanu vēl nav noteikts.

Es domāju, ka tas mums jānosaka pašiem ja mēs esam aizgājuši no „baznīcas paspārnes”, un nevēlamies lai citi norādītu ko mums darīt, kam ticēt, tad mēs paši atbildam par to, kādu jēgu mēs piedodam savai dzīvei. Iespēju palete dot savi eksistencei jēgu ir milzīga.

Rietumvalstu masu informācijas līdzekļi iedveš mums, ka „naudas un patērēšanas optimizācija” mūsu sabiedrībā, kura tiecās pēc baudas” mūsu vēlmes ir pirmajā vietā. Taču, kā savienot to ar mūsu dzīves jēgu?  Atliek cerēt, ka teroristu uzbrukums Ņujorkai un Vašingtonai un tam sekojošā nedrošība un šaubas par nākotni, sabiedrībā izsauks svarīgāko vērtību apzināšanu.

Nepašaubāmi eksistē vēl arī „vairākuma klusēšana”, kura orientēta pirmkārt uz materiālo. Es domāju, mums astrologiem, kuri nodarbojamies ar savu līdzcilvēku dzīves likteņiem un uzņemamies par viņiem atbildību, ir jāapzinās mūsu klātbūtnes uz šīs  planētas jēga un mūsu atziņas par to iekļaut savos padomos.

Ar pēdējo zilbi „loģija” augstāk minētajās zinātnes nozarēs ir arī vārds „loģika”: loģiskā domāšana – vārds „logos” nozīmē arī „Dievišķais saprāts” un „Visuma likumsakarības”. Es uzskatu, ka šim tulkojuma ir īpaša nozīme visām zinātnēm ar pēdējo zilbi „loģija”.

Tas, ka astroloģijai arī ir šī zilbe, bet astronomijai - nē, vedina uz pārdomām. Pat senatnes astrologi saprata savu darbu tā, ka identificēja sevi ar Kosmosa un Dievišķā saprāta likumsakarībām. Mēs, mūsdienu astrologi esam zaudējuši šo saikni – būt „Kosmosa līdzstrādniekiem”. Mēs paši daļēji atrodamies šajā baudu sabiedrībā, kurā šīs baudas atrodas pirmajā vietā. Protams, tā saucamais Apgaismības laiks veicinājis to, ka mēs esam zaudējuši saikni ar svarīgākajiem kosmiskajiem likumiem, tā kā šajā laikā visi metafiziskie un mistiskie centieni asi tikuši kritizēti un nolādēti.

Radikālais ateisms sācis savu uzvaras gājienu. Par pamatu kļuvusi loģiski skaidra un pareiza domāšana, kā vienīgā pirmo un pēdējo lietu instance. Apgaismības devīze bija: „Esi drosmīgs izmantot personīgo saprātu”. Tā nav slikta devīze.

Taču, tādēļ nedrīkst „izmest aiz borta” visu to, ko citi cilvēces vēstures gaitā pareizu un svarīgu atnesuši.

Aiz redzamās pasaules stāvošā – neredzamā pasaule, ir tikusi pilnībā ignorēta. Metafizika un mistika pat šodien vairākumam politiķu un zinātnieku liekas sveši vārdi. Mums jāpievērš uzmanību tam, ka, mūsu valdībā ir cilvēki, kuri noliedz visu, kas iziet ārpus piecu maņu robežām un notiek smalkajā pasaulē. Pazīstamais ārsts Rūdolfs Vihrovs vēl priekšpēdējā 19.gadsimta beigās teica: „Esmu secējis 1000 līķu, bet dvēseli neesmu atradis”. Vihrova kungam dvēsele neeksistēja, to taču nevar redzēt. Mūsu psihologi, paldies Dievam, ir atklājuši dvēseli cilvēkā zinātnes labad. Astrologi vienmēr skatījuši cilvēku, kā ķermeņa, dvēseles un gara vienotību, tā, kā to ir mācījis metafiziķis un loģiķis Platons savā Atēnu Akadēmijā.

„Psiholoģiskās astroloģijas”izskatīšana pēdējā desmitgadē ir palīdzējusi iekarot savu vietu sabiedrībā. Tas arī ir saprotams, ka cilvēki, kuri meklē padomu, jūtas labāk izprasti, ja padoma devējs ņem vērā dvēseles stāvokli.

Astroloģijas augošā ietekme saistīta ar to, ka psiholoģija – tas ir universitātes priekšmets, n astroloģija ir ciešāk saistīta ar mūsdienu zinātni.

Pateicoties mūsdienu psiholoģijas tēviem Jungam un Freidam, kļuvusi iespējama cilvēka dvēseles apzināšanās un šī jēdziena nostiprināšanās sabiedrībā. Par pastāvīgu reabilitācijas daļu kļuvusi psiholoģiskā palīdzība katastrofās cietušajiem un bojā gājušo tuviniekiem. Ja mēs pajautātu par garu – vissvarīgāko cilvēka sastāvdaļu – mēs vispirms nonāksim lielas mīklas priekšā. Ņemsim rokās skaidrojošo vārdnīcu lai izlasītu, kas ir „gars” un lasām – „parādība”.

Bet tā kā parādības neeksistē, mēs varam teikt, ka vēl daudz jāizdara, lai „gars”, radošais un spirituālais avots cilvēkā, būtu uztverts un pareizi noformēts.

Precīzāku „gara” formulējumu mēs varam izlasīt Gotfrīda Purukera „Ezotēriskās filozofijas” vārdnīcā.

„Pastāv stingras atšķirības vārdu „gars”un „dvēsele” lietošanā. Gars – nemirstīgs elements mūsos, nedziestoša liesma, kura nekad neizdzisīs un nav dzimusi. Viņš visās planētas dzīves garumā saglabā savu īpašo sevišķumu, savu esenci, kā arī savu dzīvi. Dievišķais gars cilvēkā saistīts ar Kosmosu, tā kā viņā mistiskā jēga ir būt Kosmosa staram. Dvēsele – būtne, kura attīstās caur pieredzi. Tas nav gars, tā ir gara nesēja. Viņa izpaužas matērijā, jo ir daļa no zemākās gara esences.”

Dvēsele un gars – cilvēka neredzamās sastāvdaļas. Mēs, astrologi, nevaram piederēt pie tiem ļaudīm, kuri visu neredzamo mūsos un ap mums noliedz. Mēs to arī nedarām, tā kā strādājam ar neredzamiem spēku laukiem, piemēram, ar transneptūna planētām. Vēl man ir zināma astroloģiskās izskatīšanas metode, pie kuras no horoskopa varētu redzēt cilvēka garīgās īpašības un garīgās iespējas. Es domāju, ka tikai ar „garīgās astroloģijas” palīdzību mēs varam saprast cilvēku, kā veselumu, kā ķermeņa, dvēseles un gara vienotību. Esmu pārliecināts, ka nākotnē „garīgā astroloģija” kļūs tik pat izplatīta, kā psiholoģiskā astroloģija.

Garīgā astroloģija pildīs svarīgu pārejas funkciju, ja runa ies par reliģiju un jēgas meklējumiem. Ar to mums ir iespēja rast izlīgumu ar Dievišķo principu. Mēs visi nesam Dievišķo Gaismu.

Es to runāju apzināti, kā Hamburgas skolas astrologs, kurš vairāk, nekā 50 gadus strādā ar transneptūnu planētām, kuras vēl nav atklātas ne ar vienu teleskopu un kuras izpaudās, kā enerģijas un spēka avots ar kuru palīdzību varētu tikt sasniegti svarīgi papildinājumi, dati, kuriem ir īpaša nozīme garīgajā orientācijā. Gribētu uzsvērt, ka  teosofe Helēna Petrovna Blavatska savas „Slepenās doktrīnas” kosmoģenēzes pirmajā sējumā, 1875.gadā, norāda uz četrām vēl neatklātām planētām:

Tika uzdots jautājums:

„Kādas planētas, izņemot zinātniekiem zināmās, pieder pie mūsu pasaules sistēmas?”

Sekoja atbilde:

„Ne A, ne B, ne I nav zināmas, un ar fizisku līdzekļu palīdzību, pat vismūsdienīgāko, to nav iespējams redzēt”.

Šis paziņojums tika pieņemts no metafizikas viedokļa kā mediators un turpināts tālāk grāmatā „Slepenā doktrīna”.

Pirmās četras transneptūna planētas apmēram pirms 50 gadiem pasludināja Alfrēds Vitte. Blavatskas „Slepenā doktrīna” jau pārstājusi būt slepena, katrs šodien var izlasīt viņas darbus. Mēs varam uzsvērt svarīgas ziņas par dabas likumiem, kuri pastāvējuši jau sen, taču kurus apspieda un neatzina oficiālā baznīca.

Šis apdāvinātās sievietes darba rezultāts parāda mums, ka saikne ar augstākām sfērām ir iespējama.

Saikne ar augstākām pasaulēm nav konkrētas valsts, laika, reliģijas vai noteikta cilvēka privilēģija. Katrs, kas atrod to par pareizu un svarīgu saņems to, tā kā „klauvē un tev tiks atvērts!”

Nākotnes astroloģijas svarīgu uzdevumu es redzu apstāklī, lai radītu saikni starp astroloģiju un reliģiju.

Mēs sev un sabiedrībai izdarīsim lielu pakalpojumu, ja savienosimies un samierināsimies ar dievišķajiem principiem. Astroloģija, kura to panāks – tā būs „garīgā astroloģija”!

2.     Atdzimšanas mācība – dabas likums.

Sinodes sēdē Konstantinopolē (553 gads no Kristus dzimšanas) mācība par pārdzimšanu tika noraidīta. No tā laika oficiālā baznīca izskata to kā erētisku, kaut arī puse cilvēces tic reinkarnācijai. Ar prieku var konstatēt, ka šī kardinālā baznīcas kļūda daudziem ir acīmredzama, un to neatzīst tikai baznīca. Ne velti daudzi ļaudis, jauni un veci orientējas uz Indiju, jo viņus neapmierina mūsu teologu atbilde par eksistences jēgu. Visiem, kuri pabijuši Indijā, tikšanās ar Bhagavanu un Sai Babu bijušas ļoti bagātinošas. Visu pasaules tautu garīgā situācija atrodas dziļā krīzē ne tikai kopš 11 septembra. Manuprāt, šīs krīzes saknes lielā mērā sakņojas apstāklī, ka reinkarnācijas likums absolūti netiek pielietots rietumu kristīgajā baznīcā.

Ja esat lasījuši Svētos Rakstus no Moiseja 2.20.5:

„Tēvu grēki atgriezīsies pie bērniem līdz trešajam, ceturtajam augumam.”

Mums jāuzdod sev jautājums: Kādēļ nevainīgiem bērniem jācieš par tēvu grēkiem? Tas taču nav taisnīgi! Taču, šis teikums ir jāsaprot citādi. Nākošās paaudzes – tā ir vienota dzimta. Mēs varbūt esam identiski mūsu vectētiņiem un vecvectētiņiem. Būtu netaisnīgi, ja vieni dzimtu ar trūkumiem un nabadzībā, bet citi ēstu no zelta traukiem.

Dabas likumu par reinkarnāciju, kā arī cēloņu un seku likumu „Karma” mēs varam izskatīt kā „līdzsvarotu taisnīgumu”. Šis likums aptver to mūsu rīcību, kuru nav iespējams uz mūsu planētas izpirkt vienas inkarnācijas laikā. Šī gudrā likuma jēga izpaužas tajā, ko mēs saņemam caur atkārtotu zemes dzīvi no mūsu nosacītās nepilnības pāriet uz nākošo augstāko pilnības pakāpi. Bībele saka: „Mums jākļūst pilnīgiem, cik pilnīgs ir mūsu Tēvs debesīs.”

Vienas dzīves laikā mēs nevaram sasniegt pilnību. Katrā jaunajā dzīvē turpinās vecā un sākas ar attīstības pakāpi, uz kuras mēs esam apstājušies iepriekšējā dzīvē. Mēs virzāmies mūsu evolūcijā ātrāk, ja mēs veiksmīgi risinām mūsu uzdevumus. Šie uzdevumi pirmkārt virzīti uz rakstura formēšanu un mūsu karmisko parādu izpirkšanu.

Daudzas rietumu personības, kultūras pionieri, rakstnieki un dzejnieki atzinuši mācību par reinkarnāciju.

Džordāno Bruno, Voltērs, Kants, Lessings, Heidors, Gēte, Šillers, Žans Pols, Viktors Igo, Tolstojs, Nīče, Rihards Vāgners, Ibsens.

No pirmskristus laikmeta līdz mums nonākušās Platona, Pitagora, Senekas un Ovīdija liecības. Tas, bez šaubām nav viss uzskaitījums, taču tas ir diezgan pilnīgs. Pastāv milzīgs skaits liecību, kas pierāda pārdzimšanas likuma esamību. Ticība šim un karmas likumam ved pie atbildības, pilnveidošanās un tolerances. Bez šiem svarīgajiem dabas likumiem dzīve manuprāt, zaudē visu jēgu. Savā grāmatā „Indijas elpa” Felhaims-Ostrau raksta par autentiskas reinkarnācijas gadījumu, kurš ir apstiprināts, kā daudzi citi gadījumi Benarese Universitātē (Indijā).

3.     Dzīvās Ētikas mācība, kura atzīst astroloģiju.

Jaunajiem astrologiem, kuri veic pirmos patstāvīgos soļus astroloģijā, es Bībelē izlasīju noliedzošus izteikumus par astroloģiju. Es biju šausmās no tā, ka mani personīgie sasniegumi astroloģijā tiek Bībelē nosodīti. Bībeli es līdz šim uzskatīju par ļoti svarīgu grāmatu. Tieši Bībelei, es toreiz domāju, būtu jābūt pārliecinātai par astroloģijas vērtību, jo zvaigznes taču radījis Dievs. Un tikai pēc tam, kad es iepazinos ar divām citām garīgajām mācībām, kuras uzskata astroloģiju par svarīgu zinātni, man kļuva skaidrs, ka Bībele manās acīs zaudējusi savu vērtību. Šīs mācības bija Teozofija un Dzīvās Ētikas Mācība, saucama arī kā Agni –Joga. Abas šīs mācības cilvēkiem tika nodotas informācijas veidā no „augstākajiem garīgajiem spēkiem”, tādā pašā veidā, kā Bībele un Korāns. Teozofijas mācību pieņēma Helēna Petrovna Blavatska un pierakstīja to trijos „Slepenās Doktrīnas” sējumos, kā arī divos sējumos „Izīda bez šķidrauta”.

H.P.Blavatska dzimusi 12.08.1831.gadā Dņepropetrovskā (Krievijā) un kopā ar angļu pulkvedi Olkotu 1875.gadā dibināja Teozofijas biedrību Ņujorkā.

Teozofija ietver sevī visu reliģiju ezoteriskos pamatus, kurus noliedz un nepieņem kristietība. „Dzīvo Ētiku” vai „Agni Jogu” pieņēma Helēna Rēriha no tiem pašiem garīgajiem avotiem, no kuriem slepeno mācību Blavatskas kundze. Rērihas kundze uzrakstīja 14 sējumus krievu valodā, kurus var izskatīt kā atklāsmi visās cilvēka dzīves jomās. Šie raksti tika Krievijā aizliegti, tā kā to saturs ateistu – komunistiskajā sistēmā tika uzskatīts par naidīgu. Caur Rīgu šie sējumi tika nogādāti Vācijā un tulkoti vācu valodā. Tulkojumu veica austriešu natūrfilozofs Leopolds Brandšteters (1915-1968). Brandšteters uzrakstīja 36 lekcijas un citus darbus kā ievadu Agni Jogas mācībā.

Dzīvajā Ētika runa iet par īsteno nākotnes reliģiju, kuru varētu uzskatīt kā Dievišķās atklāsmes un dabīgās zinātnes sintēzi. Diemžēl šī mācība vēl ir maz pazīstama. Cilvēces apziņai pēc Kosmiskās evolūcijas likumiem, vajadzētu pastāvīgi pilnveidoties. Atsevišķos momentos biežāk tas ir – vēstures pagrieziena punkti, cilvēkiem tiek dotas atklāsmes un patiesība, lai mēs varētu sasniegt nākošo evolūcijas pakāpi. Arī mēs atrodamies laika pagrieziena periodā.

Leopolds Brandšteters saka:

„Kristietība, islāms, jūdaisms, budisms, kā arī citas reliģiskas mācības vajadzētu izskatīt, kā daļu no universālas atklāsmes sākotnējā stadijā attīstošās nākotnes zinātnisko reliģiju, kura tiks atzīta ar laiku, kā universāla patiesība un atvērtā pasaules gara pārbaudāmais rezultāts.”

Mēs visi jūtam, ka pēc 11.09.2001.gada mūsu pasaule ir izmainījusies. Reliģijas tēma mūsu pasaulē kļuvusi par karsto tēmu. Varētu novēlēt, lai cilvēki tiektos pēc reliģijas reformas, tā kā, ja reliģijas no savas dibināšanas dienas neattīstītās un turas pie iesīkstējušām dogmām, tās zaudē tiesības uz eksistenci. Pēc manām domām, teozofija un Agni-Joga varētu būt izeja no šīs dilemmas. Šīs abas mācības atzīst, ka astroloģijai ir svarīga nozīme nākotnē.

Lūk, piemērs no Agni-Jogas:

„Caur astroloģiju var formulēt kosmiskā magnētisma eksistenci, ja izdosies noteikt notikumu gaitu, to var precīzi noteikt, ja pieņem kosmisko magnētismu kā valdošo kustības spēku, visus dzīves notikumus var izskaitļot. Zināšanas var iegūt no visiem datiem un parādībām garīgā un planetārā svarīguma līmenī.

Kosmiskais magnētisms savāc Kosmiskā pievilkšanās spēka augstākos aspektus. Gars, kurš atvērts pievilkšanās spēkam, kļūst par kosmiskā saprāta daļu tādā pat mērā, kā Kosmiskās esamības likums! Skaistums šajā likumā tiek saglabāts. Un likums, kurš atbrīvo planētu garu, dod atvieglojumu, kurš ved augstākajās sfērās.”

4.    Astroloģija un reliģija – saprātīgs savienojums.

Šeit tiek domāta reliģija, bet ne baznīca. Latīniski „religio” nozīmē: „Iegūt atgriezenisko saiti, cilvēka attiecībām ar Dievu, dievišķīgajiem spēkiem”.

Ar to pašu katrs brīvs cilvēks var balstīties uz viņam tuvām reliģiozās  sistēmas atšķirībām un paļauties uz Dievišķā principa personīgo pieredzi. Gadsimtu gaitā baznīca pārvērtusies par dogmatisku, valdonīgu struktūru. Tās pārstāvji – teologi, neiesaistās nopietnās diskusijās, lai saglabātu trauslās teoloģijas zināšanas. Teologi, kuriem ir personīgais viedoklis un idejas ticības jautājumos, tādi kā Rankes Hainemanes kundze un Jurgens Drevermans, neatrod cienīgus partnerus baznīcas sienās un tiek padzīti no savām darba vietām.

Attīstība notiek bez pārtraukuma. Evolūcija izpaužas kā nepārtraukta kustība uz priekšu visās dzīves jomās. Priekšstati par Dievu un pasaules skatījums arī nav izņēmums.

Abi iepriekš pieminētie formulējumi pieļauj izmaiņas un attīstību evolūcijas procesā. Reliģija veicina cilvēkā tā labākās īpašības cīņā ar viņa trūkumiem, rada tieksmi uz attīrīšanos, mīlestību un cēlsirdību. Reliģija cilvēku ved uz kārtīgu dzīvi, vēlēšanos palīdzēt, līdzcietību un mīlestību pret tuvāko, cilvēcību un toleranci. Reliģija māca pārvarēt ciešanas un bez bailēm skatīties acīs nāvei. Īstena reliģija rada morālu izturību, kad apkārt viss grūst. Reliģija palīdz ticīgajiem noturēties un dod viņam spēku. Ciešanas atved cilvēku pie Dieva, tādēļ tik daudz cilvēku nāk uz baznīcu grūtā brīdī, kā mēs varējām novērot pēdējās nedēļās visā pasaulē. Reliģijas uzdevums – ieaudzināt cilvēkā pašcieņu. Astrologi, kuri spēj saprast cilvēka raksturu pēc viņa horoskopa, var piedāvāt to, ko viņiem atsaka teologi.

Ar jēdzienu „reliģija”, cieši saistīti arī tādi jēdzieni kā „Dievs un ticība” un „Ticība”. Vārds „Ticība” attiecas ne tikai uz reliģiju. Baznīca viena pati nevar uz to pretendēt. Vārdus „es ticu” var attiecināt uz visām dzīves sfērām.

Saka: „Ticēt – tātad nezināt”, vai „uzskatīt par iespējamu”. Ja mēs kaut kam ticam, mēs uzskatām to par iespējamu, taču ne pilnībā. Kamēr mēs kaut kam ticam, mēs neesam pilnībā pārliecināti. Mēs atrodamies „Neptūna jomā” un esam spiesti pārvarēt šo nepārliecinošo „Neptūna stadiju”, lai nonāktu pie zināšanām un izpratnes. To, kam mēs šodien ticam, rīt mēs zināsim. Visas zinātnes savu šīsdienas stāvokli sasniegušas, ejot cauri nezināšanai, neizpratnei un nepārliecinātībai. Izzināt – tas nozīmē ielauzties neizpētītā jomā. Saikne starp „ticību” un „zināšanām” neattiecās tikai uz reliģijas jomu. Mēs ticam cilvēkam, darbam un uzdevumam, tas attiecas arī pret valodas lietošanu, mēs lietojam vārdu „ticība” arī jomās, kas nav saistītas ar reliģiju. Ceļš no ticības pie zināšanām – tas ir mācību process, kuru katrs iziet pats, lai virzītos uz priekšu.

Atļaujiet man šeit nosaukt piemēru par „ticības un zināšanas” tēmu.

Kad Verners Brauns, slavenais speciālists raķešbūves jomā, plānoja nosēšanos uz Mēness, viņam vajadzēja ticēt, ka līdz Mēnesim var nokļūt. Ja tas tā nebūtu, viņš to neplānotu. Kad, nosēšanās uz Mēness izdevās, viņš un visa pasaule zināja to, kam viņš ticēja un uzskatīja par iespējamu. Ticības stadija tika pārvarēta un nostiprināta zināšanās. Tikai tad pazūd neticība ticībai un caur pieredzi tiek sasniegtas zināšanas. Lai sasniegtu zināšanas, vajag vispirms noticēt.

Kurš no mums vēl šodien „tic” astroloģijai. Caur daudzkārtējiem pierādījumiem, kurus katrs nopietns astrologs pats pastāvīgi saņem, astroloģija kļuvusi mums sen zināma. Katrs no jums ar savu darbu rada savu zinātni. Tic tam citi vai nē, šajā faktā tas neko nemaina. Mēs nezinām, vai mūsu „zinātnieki” rada jaunu zinātni, un vai pozitīvi tā atspoguļosies cilvēku sabiedrībā vai arī tā būs liela kļūda.

Ja astrologi saka:

„Debesu ķermeņi paver mums dziļāku jēgu” un reliģija nosaka sevi kā:

„Katra cilvēka brīva un personīga attieksme pret savu „Radītāju”, tad es domāju, ka astroloģiju un reliģiju var labi apvienot, tā kā debesu ķermeņi ir Radītāja darinājuma jēga. Nākotne pieprasa zināšanu sintēzi! Ja mēs attīstīsim tālāk astroloģiju, tad no psiholoģijas un astroloģijas savienošanas izaugs psiholoģiskā astroloģija. Kā tālākā attīstība – garīgā astroloģija no „astroloģijas” un „reliģijas” sintēzes.

Sicīlijas konsuls Firniekus Maternuss starp 334 un 337 gadu uzrakstījis par astroloģiju astoņu sējumu sacerējumu „Matezis”(sens astroloģijas nosaukums latīņu valodā).

Tā ir vienīgā mācība grāmata latīņu valodā, kura pilnībā saglabājusies no senatnes. Tajā laikā strādāja ar piecām planētām, Sauli un Mēnesi. Bija jau zināmas antiscijas (atspulgs pāri asij Vēzis/Mežāzis) un daži sensitīvie punkti. 2. grāmatā 25 lappusē mēs lasām:

„Brīdinājums astrologiem”, no kura es vēlos nolasīt fragmentu, lai parādītu, ka saikne starp astroloģiju un reliģiju eksistējusi vienmēr:

„Un tā, mans dārgais, ja mēs vēlamies izlasīt šīs grāmatas, lai pasmeltos no tām dievišķās zināšanas – seko tam, lai tu kļūtu līdzīgs dievišķajam garam un labā vēstnesim. Tam, kurš ikdienas vēlas sarunāties par dievišķajiem principiem ir jātiecas pēc tā, lai katru dienu virzītos pa savas dvēseles dievišķošanas ceļu. Mācies un vingrinies labākajās cilvēka īpašībās, lai tas, kurš vēlas kaut ko uzzināt no tevis, uzticētos tev. Esi ieturēts, vesels, nepiedzeries, esi kautrs panākumos un darbos, vairies no slavas šajā dievišķajā zinātnē, nedzenies pēc naudas. Ar savu dzīvi centies nopelnīt cieņu kalpojot labajam, jo tā cilvēka pienākums, kurš vēlas kļūt par zvaigžņu dievišķās ietekmes kalpu – būt šī vārda cienīgam.

Atbildi cilvēkiem, kuri uzdod tev jautājumus, skaidri un precīzi, lai viņiem nevajadzētu ar spēku censties uzzināt no tevis, to, ko nedrīkst ne prasīt, ne runāt.

Bīsties cietsirdības un necieņas, esi mērens visā un turies tālāk no stipriem strīdiem, jo tikai muļķis iesaistās strīdos.

Esi uzticīgs un uzticams ar saviem draugiem un visas lietās. Neatļaujies izteikties neprecīzi. Neņem par savu naudu procentus, lai par tevi neteiktu, ka tu iedzīvojies uz citu nelaimes.”

Es biju satriekts, lasot šo vēstījumu, kurš pēc 1500 gadiem nav zaudējis savu vērtību un pilnībā apliecina saikni starp astroloģiju un reliģiju.

5.    Priekšstats par paplašināto pasaules skatījumu.

Ja zinātne šodien runā par miljardiem saules sistēmu kosmosā, tad vajag precīzi apzināties, ka baznīcas pasaules uzskats nav mūsdienīgs, un mums vajadzētu radīt jaunu pasaules redzējumu un jaunu priekšstatu par Dievu, kurš ņemtu vērā šo stāvokli un atbilstu mūsdienīgiem zinātnes datiem.

Augstāk minētie izteikumi pieder austriešu natūrfilozofam Leopoldam Brandšteteram un viņa spēka lauku teorija dod grūdienu paplašinātam pasaules skatījumam, ar ko es vēlos noslēgumā jūs iepazīstināt.

Noslēgums.

Fridrihs Veļickis, vecais Fricis viendien teica: „Katram jākļūst garīgam savā manierē.”

Es iepazīstināju Jūs ar savu pasaules skatījumu, kuram nav obligāti jābūt arī Jūsējam. Varbūt tas kalpos Jums kā impulss. Astroloģija un reliģija man šķiet kā saprātīga sintēze nākotnei. Esmu pārliecinājies, cik precīzi un unisonā skan notikumi uz mūsu planētas kopā ar zvaigznājiem un mūsu mākslas likumiem.

Priekš manis astroloģija – ir pierādījums Dieva eksistencei!

Spēka lauku paskaidrojums (13-14 lpp) Shēma. (15 lpp)

Univeralo – mākslīgs vārds 1 laukam

Unitas – latīniski – vienotība

Veritas – latīniski – taisnība

Logos – grieķiski – jēga, saprāts, gudrība.